2 Samuel 21
1 Un Dāvida laikā bija bads trīs gadus no vietas, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: tas ir Zaula pēc un tā asins nama pēc, tāpēc ka viņš tos Ģibeoniešus nokāvis
2 Tad ķēniņš aicināja Ģibeoniešus un uz tiem sacīja: (bet Ģibeonieši nebija no Izraēla bērniem, bet no Amoriešu atlikušiem, un Izraēla bērni tiem bija zvērējuši, bet Zauls tos bija meklējis nokaut savā karstumā par Izraēla un Jūda bērniem,)
3 Un Dāvids sacīja uz Ģibeoniešiem: ko man jums būs darīt un ar ko man jūs būs salīdzināt, ka jūs Tā Kunga mantību svētījat?
4 Un Ģibeonieši tam atbildēja: mēs neprasām ne sudraba ne zelta Zaula un viņa nama pēc; mēs arī negribam, lai kas iekš Izraēla top nokauts. Tad viņš sacīja: ko tad jūs sakāt, ko man jums būs darīt?
5 Tad tie sacīja uz ķēniņu: to vīru, kas mūs postījis un pret mums ļaunu izdomājis, mūs izdeldēt, lai mūsu nemaz vairs nav Izraēla robežās; -
6 Dodiet mums septiņus vīrus no viņa dēliem, ka tos Tam Kungam pakaram Gibejā, Zaula, Tā Kunga izredzētā pilsētā. Un ķēniņš sacīja: es došu.
7 Bet ķēniņš saudzēja Mevibozetu, Jonatāna dēlu, Zaula dēla dēlu, tā zvēresta pēc, ko Dāvids un Jonatāns, Zaula dēls pie Tā Kunga bija zvērējuši savā starpā.
8 Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, divus dēlus, ko tā Zaulam bija dzemdējusi, Armonu un Mevibozetu, un Mikales (māsas), Zaula meitas, piecus dēlus, ko tā bija dzemdējusi, Adriēlim, Barzilajus, tā Maālotieša dēlam,
9 Un tos deva Ģibeoniešiem rokā, un tie tos pakāra uz tā kalna Tā Kunga priekšā. Un tie septiņi kopā gāja bojā un nomira pļaujamā laika iesākumā, kad miežu pļaušana sākās.
10 Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja uz to akmeni pļaušanas iesākumā, tiekams ūdens no debesīm uz tiem pilēja, un viņa ne putniem apakš debess nelika uz tiem nākt dienā, ne lauka zvēriem naktī.
11 Un Dāvidam sacīja, ko Ricpa, Ajas meita, Zaula lieka sieva, bija darījusi.
12 Un Dāvids nogāja un ņēma Zaula un viņa dēla Jonatāna kaulus no tiem namniekiem Jabesā Ģileādā, kas tos bija zaguši no Betzanas ielas, kur Vīlisti tos bija pakāruši tai dienā, kad Vīlisti Zaulu Gilboā kāva,
13 Un viņš aizveda no tejienes Zaula kaulus un Jonatāna, viņa dēla, kaulus, un tos sakrāja ar to pakārto kauliem,
14 Un apraka Zaula un viņa dēla Jonatāna kaulus Benjamina zemē, Celā, Ķisa, viņa tēva, kapā, un tie darīja visu, ko ķēniņš bija pavēlējis. Tā Dievs pēc šim zemei atkal palika žēlīgs.
15 Pēc tam bija atkal karš starp Vīlistiem un Izraēli. Un Dāvids nogāja un viņa kalpi līdz ar viņu un karoja pret Vīlistiem. Un Dāvids nogura.
16 Un Jezbus no Nobas, viens no Revaiešiem, tam šķēps bija trīs simt vara sēķeļus smagumā, un tas bija apjozies ar jaunu (zobenu), šis domāja Dāvidu nokaut.
17 Bet Abizajus, Cerujas dēls, viņam palīdzēja un sita to Vīlistu un nokāva. Tad Dāvida vīri tam zvērēja un sacīja: tev nebūs vairs ar mums iet karā, ka tu to gaišumu iekš Izraēla neizdzēsi.
18 Pēc tam bija atkal karš Gobā pret Vīlistiem. Tad Zibekajus, Uzata dēls, kāva Zavu, kas bija no Revaiešiem.
19 Un atkal bija karš Gobā pret Vīlistiem; tad Elanans, JaēraOrģima dēls, no Bētlemes, kāva Goliata, tā Gatieša, (brāli), kam šķēpa kāts bija kā vēvera (audēja) riestava.
20 Atkal bija karš Gatā, un tur bija ļoti garš vīrs, tam bija ik seši pirksti pie rokām un seši pie kājām, divdesmit četri pa visam, ir tas bija no Revaiešu cilts.
21 Un tas mēdīja Izraēli; bet Jonatāns, Zimejus, Dāvida brāļa, dēls to nokāva.
22 Šie četri bija Ravum Gatā dzimuši un krita caur Dāvida roku un caur viņa kalpu roku.